Kategorija: “Centra “Valdardze” darbības kapacitātes paaugstināšana” 2010.g.oktobris

2010.gada 1.oktobrī nodibinājums „Vidzemes reģionālais atbalsta centrs DARDEDZE” uzsāk projektu „ Vidzemes reģionālā atbalsta centra Dardedze darbības kapacitātes paaugstināšana.” Projekta kopējais finansējums ir 24 795, 65 LVL , no kura 93% finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja ar Sabiedrības integrācijas fondu. Projekts ilgums- viens gads.

Projekta ietvaros paredzēts veikt klientu datu bāzes analīzi, lai varētu stratēģiski plānot iestādes darbību. Ar darba grupas un ekspertu palīdzību tiks izstrādāta gan publisko pakalpojumu pielāgošana kvalitātes standartiem, gan pakalpojumu sniegšanas kvalitātes kritēriji. Lai veicinātu atbalsta centra darbinieku profesionalitāti un mazinātu profesionālo izdegšanu, tiks nodrošinātas supervīzijas un kovīzijas, apmācības profesionālās kompetences paaugstināšanai bērnu tiesības jautājumos, vardarbība pret sievieti sociāli psiholoģiskie aspekti- migrācijas fenomena raksturojums, saikne starp migrāciju un cilvēktirdzniecību, uz dzimuma balstīti noziegumi, sociāli-psiholoģiskā rehabilitācijas pamatprincipi sievietēm- migrantēm, kas cietušas no vardarbības; komandas darba pamatprincipi starpinstitucionālā sadarbība. Speciālisti dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju (Giterslo), lai iepazītos ar Giterslo sociālās rehabilitācijas un psihosociālā atbalsta institūcijām, kas darbojas ar sievietēm- vardarbības upurēm t.sk. ar imigrantēm. Projekta ietvaros vēl paredzētās centra mājas lapas pilnveide, tulkošana, informatīvā bukleta izveidošana.

Projekta „ Vidzemes reģionālā atbalsta centra Dardedze darbības kapacitātes paaugstināšana.” aktivitātes:

Šogad no 10.-13. janvārim uz Giterslo apriņķi Vācijā pieredzes apmaiņā devāmies „Vidzemes reģionālais atbalsta centrs Dardedzes“ speciālistes Eva Sāre- Aizsilniece, Inese Ločmele, Indra Priede, Astrīda Tūtere, Jeļena Kaļiņina. Mūsu delegāciju uzņēma Giterslo landrāts Svens Georgu Adenauers (Sven-Georg Adenauer).

Dienas plāns bija ļoti saspringts. Tikāmies ar Halles birģermeistari Annu Rodenbrock-Wesselmanni (Anne Rodenbrock-Wesselmann) un sieviešu līdztiesības pārstāvi Ēvu Šperneru (Eva Sperner). Viņas iepazīstināja ar sieviešu tiesību aizstāvības sistēmu Vācijā un izteica vēlmi sadarboties. Tikāmies ar Giterslo sievietēm, kuras nodarbojas ar brīvprātīgu palīdzību. Pārrunājām mūsu šī gada plānus un vajadzības.

Vizītes laikā apmeklējām „Vairāku ģenerāciju māju”, tās vadītāja Kārina Elsinga (Karin Elsing) iepazīstināja ar iestādes gada darba plānu un funkcijām. Šajā mājā strādā arī vecmāte Katja Vilki, kuras pārraudzībā ir Halles 200 jaundzimušie bērni.

Jaunu pieredzi guvām Sieviešu mājā/ Sieviešu konsultācijas punktā. Ar darbību iepazīstināja Lidija Vezemane. Pārstāve no Giterslo apriņķa policijas- Ušī Ručkovski (Uschi Rutschkowski) nodarbojas ar upuru aizsardzību. Salīdzinājām kopīgo un atšķirīgo vardarbības upuru aizsardzībā Vācijā un Latvijā. Jāatzīst, ka Vācijā vardarbībā cietušo personu aizstāvība ir stabilāka. Par to liecina policijas pārstāves sniegtā informācija- ja noticis vardarbības akts ģimenē pēc likuma varmāka tiek ierobežots un izolēts no ģimenes, kaut arī viņam ir īpašumtiesības uz mitekli. 10 dienas viņš nevar tuvoties ģimenei, kaut arī sieviete piekrīt, ka vīrs drīkst atgriezties. Nepildot likumu, jāsaņem liels naudas sods. Tas dod iespēju arī sievietei bez emocijām izvērtēt notikušo. Ja sieviete izlemj, ka vairāk nevēlas dzīvot kopā ar šo vīrieti, tad 6 mēnešus sieviete ar bērniem drīkst palikt miteklī un meklēt risinājumu, kā dzīvot tālāk. Mūsu valsts sistēma nosaka, ka sieviete ar bērniem atstāj dzīvesvietu un vienīgā iespēja, ja nevar atbalstīt ģimenes locekļi, ir atrašanās krīžu centros. Ja sieviete ir nolēmusi atrasties slepenībā no varmākas, tad ir iespēja izmantot stacionāro palīdzību ‘Sieviešu mājas”. Sievietei gan tas nav par brīvu, kā Latvijas krīžu centros, bet nepieciešama līdzdarbošanās gan ar finansējumu, gan arī rūpēm par saviem bērniem. Ja sievietei darba nav, tikai tad palīdz sociālā nodaļa. Kolēģēm Vācijā ir liela pieredze arī darbā ar imigrantēm.

Uši Ručkovska (Uschi Rutschkowski) iepazīstināja ar policijas vardarbībā cietušo bērnu nopratināšanas telpām, likumu un praktisko pieredzi. Mēs tikai varam apskaust kolēģus Vācijā, jo viss ir likumā atrunāts. Pēc mūsu likumdošanas bērnu vardarbības gadījumā, kad ierosināts kriminālprocess, bērniem līdz 14 gadiem pratināšanā obligāti jāpiedalās vecākiem vai psihologam. Vācijā tie ir speciāli apmācīti policisti, kuri veic nopratināšanas bērnu vardarbības gadījumos. Pie mums līdzīgās situācijās vecāks var ietekmēt bērna liecības, kaut gan principā viņš nevarētu būt likumiskais pārstāvis un atbalstošā persona.

Apmeklējām reģionālo pārstāvniecību Hallē. Tikāmies ar tās vadītāju Irmhildu Šmiti (Irmhild Schmidt) un Ulriki Magdancu no policijas reģionāla komisariāta. Viņas iepazīstināja ar bērnu tiesisko aizsardzību Vācijā. Bijām Giterslo Bērnu aizsardzības centrā uz sarunu ar Britu Bekmani un Vanesu Belovu. Tika apspriesta sadarbība starptautiskam projektam.

Liels paldies Giterslo sieviešu līdztiesības pārstāvei Elēnai Wendt (Ellen Wendt), partnerības koordinatoram Ahimam Švolovam (Hans-Joachim Schwolow), un mūsu tulkam un darba grupas dalībniecei Silvanai Kreyer (Frau Dr. Silvana Kreyer) par interesanto un daudzpusīgo pieredzes apmaiņas programmu.

Pieredzes apmaiņas brauciens notika projekta „Vidzemes reģionālā atbalsta centra Dardedze darbības kapacitātes paaugstināšana.” ietvaros. Projekta mērķis ir paaugstināt VRAC „Dardedze” kapacitāti publisko pakalpojumu sniegšanā. Projektu 93% finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Pieredzes apmaiņas brauciens uz „Talsu novada krīžu centru” un Ventspils krīzes centra ģimenēm ar bērniem „Paspārne”.

 2011.gada 7 un 8 jūnijā nodibinājuma „Centra Valdardze” speciālisti devās pieredzes apmaiņas braucienā uz „Talsu novada krīžu centru” un Ventspils krīzes centru ģimenēm ar bērniem „Paspārne”.

Pieredzes apmaiņas brauciens notika ESF ”Centra „Valdardze” darbības kapacitātes paaugstināšana” 1DP/1.5.2.2.2./10/APIA/SIF/167/2 ietvaros.

Pieredzes apmaiņas brauciena mērķis bija labās prakses pārņemšana darbā ar vardarbības upuriem, kā arī par jaunās sociālās rehabilitācijas metodikas ieviešanu krīžu centros.

Pabijām nodibinājumā „Talsu novada krīžu centrā”, kur tikāmies ar centra vadītāju Allu Spruģevicu un centra speciālistiem. Tika apspriesti jautājumi par sociālo gadījumu vadīšanu, komandas darbu un starpinstitucionālo un starpprofesionālo  sadarbību. Vadītāja arī iepazīstināja ar NVA finansētā projekta vardarbībā nonākušajām ģimenēm.

Tiekoties ar krīzes centra ģimenēm un bērniem „Paspārne” vadītāju Rutu Šenkevicu un  centra speciālistiem, tika pārrunāti jautājumi par sociālo gadījumu vadīšanu, komandas darba nozīmi sociālā gadījuma vadīšanā, kā arī jautājumi par starpinstitucionālo un starpprofesionālo sadarbību, tās uzlabošanas iespējām. Ar speciālistiem tika pārrunāts un diskutēts arī par jaunās sociālās rehabilitācijas metodikas ieviešanu krīžu centros.

Pēc šī pieredzes apmaiņas brauciena bijām gandarīti par dzirdēto un redzēto apmeklētajos krīžu centros. Ieguvām informāciju un jaunu pieredzi darbam ar vardarbībā cietušajām personām.

  2011.gada 21.septembrī tika organizēts seminārs  ESF projektā ”Centra „Valdardze” darbības kapacitātes paaugstināšanai” Nr. 1DP/1.5.2.2.2./10/APIA/SIF/167/2 ietvaros

Darba kārtība:

            11:00 ESF projekta ”Centra „Valdardze” darbības kapacitātes paaugstināšana”

            prezentācija ( Eva Sāre- Aizsilniece)

11:30 Nodibinājuma „Centrs Valdardze” kvalitātes standartu

un kvalitātes kritērijiem prezentācija ( eksperts Elvīra Kisele)

12:30 Kafijas pauze

13: 00 Ziņojums „Nodibinājuma „Centrs „Valdardze” klientu datu bāzes analīze” prezentācija ( Krista Prauliņa)

13: 20 Iespēja apskatīt vidi, kurā bērni ikdienā saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Diskusija ar speciālistiem par darba specifiku un pakalpojuma saņemšanas iespējām.

Talāk