KAS IR VARDARBĪBA ?

Vardarbība var būt gan bērna pamešana novārtā, gan fiziska vardarbība, gan emocionāla vardarbība, gan seksuāla vardarbība.


  1. Fiziska vardarbība ir tad, ja kāda citas personas rīcība rada fiziskas sāpes vai pat ievainojumus. Piemēram, sišana ar rokam vai ar kādu priekšmetu, speršana, purināšana, košana, raušana, grūstīšana, mešana, sviešana, kniebšana, žņaugšana, slīcināšana, saldēšana, griešana, draudēšana ar ieroci, dedzināšana, apdeguma radīšana, ieslodzīšana, miega traucēšana u.c darbības.

Kā atpazīt fizisku vardarbību?

Zilumi, brūces, ievainojumi uz ķermeņa, slikta dūša, reiboņi, lūzuma, uztūkumi. Par fizisku vardarbību pret bērnu var liecināt arī tas, ka bērns nemāk paskaidrot no kā uz ķermeņa radušies ievainojumi vai arī izvairās par to runāt. Bērns, kas cietis fizisku vardarbību kļuvis piesardzīgs, bailīgs, uzmanīgs, tramīgs, zems pašnovērtējums, izvairās no fiziska kontakta, parādās agresivitāte, pēkšņi sāk neapmeklēt mācību iestādi u.c pazīmes. 


  1. Emocionāla vardarbība ir tad kad tuvs cilvēks, piemēram, vecāks/-i atraida, ignorē, kliedz, lamā, apvaino, pazemo, terorizē, apsaukā, izsmej, ņirgājas, fiziski un sociāli izolē bērnu, regulāri iebaida un draud. Vajāšana – izsekošana vai sagaidīšana pie mājas, darba vietas, regulārā un nevēlama zvanīšana un īsziņu, e-pasta sūtīšana. Šo vardarbības veidu ir visgrūtāk definēt un izmērīt. Bieži emocionāla vardarbību piedzīvo vienlaicīgu ar citu vardarbības veidu – fizisku vai seksuālu.

Pieaugušas personas, kas cietušas no emocionālas vardarbības ir jebkura darbība, kas vērsta uz cietušā pakļaušanu, varmākam izmantojot savu pārāko finansiālo situāciju, piemēram, ienākumu slēpšana, cietušās personas ienākumu  atņemšana, cenšanās nepieļaut, lai cietušā persona gūtu ienākums, izvairīšanas no naudas došanas, ja cietusī ir izpildījusi kādas prasības u.c.

Kā atpazīt emocionālu vardarbību?

Iespējamā cietusī persona ir novārgusi, sūdzības par sliktu dūšu, galvassāpes, bērni slapina gultā vai/un biksēs, neparasts ārējais tēls – savāds apģērbs, savāds matu griezums, bērns meklē cita cilvēka uzmanību un novērtējumu, pārāk pakļāvīgs un paklausīgs, paškritisks, ar zemu pašvērtējumu, baidās no cita cilvēka attieksmes, grūtības attiecībās ar vienaudžiem, bērnam (īpaši pusaudzim) raksturīga pašdestruktīva uzvedība (uzvedība, kas kaitē pašam), bērns bēg no mājām, bērnam uzvedība ir agresīva un impulsīva.


  1. Bērna pamešana novārtā jeb vecāku nolaidība ir tad, kad bērns tiek atstāts tādā fiziskā un emocionāla stāvoklī, kad netiek nodrošinātas viņa attīstībai un izdzīvošanai svarīgas vajadzības – nerūpējas par bērna apģērbu, pārtiku, drošu vidi, medicīnisko aprūpi, izglītību, uzraudzību un emocionālo drošību.

Kā atpazīt bērna novārtā pamešanu?

Bērns neizskatās savam vecumam atbilstoši, aizkavēta attīstība, bērns ir nekopts, laika apstākļiem neatbilstoši apģērbs, var iesaistīties antisociālās darbībās – zog, lieto alkoholu utt., neregulāri apmeklē izglītības iestādes, var būt bravurīgs, vai noskumis, bēdīgs, raksturīgi zems pašvērtējums, saskarsmes grūtības ar vienaudžiem.


Seksuāla vardarbība ir jebkura veida seksuālas darbības starp bērnu un pieaugušo. Tās var izpausties:

netiešos kontaktos (pieskārieni, skūpstīšana, glāstīšana, novērošana, fotografēšana, izģērbšana, seksuāla rakstura sarunas, masturbēšana bērna priekšā, bērna pārdošana vai iesaistīšana seksuālo pakalpojumu sniegšanā, bērna iesaistīšana pornogrāfisku materiālu radīšanā u.c. darbības);

tiešos seksuālos kontaktos – jebkāda veida dzimumkontakts.

Kā atpazīt seksuālu vardarbību?

Bērnam nieze kakla rajonā vai intīmo vietu rajonā, notraipīta, asiņaina apakšveļa, bērns neievēro personīgo higiēnu, iestājusies grūtniecība, bērna vecuma neatbilstošas seksuālas spēles, seksualizēta uzvedība, miega traucējumi vai/un naktīs murgi, čurāšana vai/un kakāšana biksēs vai/un gultā, slikta pašsajūta bez pamatota iemesla – slikta dūša, galvassāpes, nesaprotamas izmaiņas bērna uzvedībā, izvairās no fiziska kontakta, pašdestruktīva uzvedība (uzvedība, kas kaitē pašam), bērnam ir emocionālas problēmas, bailes, bērns ģērbjas tā, lai slēptu savu ķermeni, pāragri uzsāk seksuālas attiecības vai iesaistās prostitūcijā, bērna vecumam neadekvāti zīmējumi – piemēram, izceltas intīmās vietas

Bērns parasti jūtas atbildīgs par to, kas ar viņu notiek. Ja pret bērnu ir vardarbīga rīcība, viņš vaino sevi tajā. Bērns var domāt, ka ir pelnījis fizisku vardarbību, jo ir uzvedies slikti. Bērns var domāt, ka ir pelnījis seksuālu vardarbību, jo pats gribējis tuvas, mīļas attiecības. Vardarbīga pieredze negatīva veidā bērnam maina uztveri un ietekmē viņa priekšstatus par sevi, gan citiem un pasauli kopumā. Par piedzīvotu vardarbību ir jārunā. Klusēšana un cenšanās aizmirst nedos iespēju pārvarēt traumatiskās sekas.  Lai vardarbībā cietis bērns tiktu galā ar traumu, viņam jāpalīdz no jauna uzticēties līdzcilvēkiem un pašam sev, jāiedrošina, jāiemāca sevi aizsargāt.


Vecāki,  radi, kaimiņi un citi līdzcilvēki, lūdzu, nepaliekat vienaldzīgi pret redzēto un/vai dzirdēto. Palīdzēsim bērniem izaugt stipriem, veseliem un laimīgiem!!!!!

saziņa

  • Vārds
  • Telefons
  • Epasts
  • Ziņa